Kā es teicu 1. nodaļā, sociālie pētnieki šobrīd pāriet no fotografēšanas uz kinematogrāfiju. Šajā grāmatā mēs esam redzējuši, kā pētnieki ir sākuši izmantot digitālā laikmeta iespējas uztvert uzvedību (2. nodaļa), uzdot jautājumus (3. nodaļa), palaist eksperimenti (4. nodaļa) un sadarboties (5. nodaļa) tā, lai nesenā pagātnē bija vienkārši neiespējami. Pētniekiem, kuri izmanto šīs iespējas, būs jārisina arī grūti, neskaidri ētiskie lēmumi (6. nodaļa). Šajā pēdējā nodaļā es gribētu izcelt trīs tēmas, kas iet caur šīm nodaļām, un tas būs svarīgi sociālās pētniecības nākotnei.