7.2.3 Ētika pētījuma dizains

Ētika pārvietosies no perifērijas skar centrālo bažām un tādējādi kļūs par tēmu pētniecību.

Digitālajā laikmetā ētika kļūst par arvien svarīgāko jautājumu, kas veido izpēti. Tas ir, ka nākotnē mēs cīnīsimies ar to, ko var izdarīt, un vairāk ar to, kas jādara. Kā tas notiek, es ceru, ka sociālo zinātņu uz noteikumiem balstītā pieeja un datu zinātnieku ad hoc pieeja attīstīsies tādā veidā, kā tas ir balstīts uz principiem, kas aprakstīti 6. nodaļā. Es arī ceru, ka, kad ētika kļūst aizvien nozīmīgāka, tā augt kā metodoloģisko pētījumu temats. Tāpat kā sociālie pētnieki tagad velta laiku un enerģiju, lai izstrādātu jaunas metodes, kas ļauj iegūt lētākas un precīzākas aplēses, es ceru, ka mēs arī strādāsim, lai izstrādātu metodes, kas ir vairāk ētiski atbildīgas. Šīs pārmaiņas notiks ne tikai tāpēc, ka pētnieki rūpējas par ētiku, bet arī tāpēc, ka viņi rūpējas par ētiku kā līdzekli sociālo pētījumu veikšanai.

Šīs tendences piemērs ir diferenciālas privātās dzīves izpēte (Dwork 2008) . Iedomājieties, ka, piemēram, slimnīcā ir detalizēti dati par veselības stāvokli un ka pētnieki vēlas izprast šo datu modeļus. Diferenciāli privāti algoritmi ļauj pētniekiem uzzināt par kopējiem modeļiem (piemēram, cilvēkiem, kas smēķē, ir lielāka varbūtība, ka viņiem būs vēzis), vienlaikus samazinot risku mācīties neko par kāda konkrēta indivīda iezīmēm. Šo privātuma saglabāšanas algoritmu attīstība ir kļuvusi par aktīvu pētījumu jomu; skatiet Dwork and Roth (2014) par grāmatu ilguma ārstēšanu. Diferenciālā privātums ir zinātniskās kopienas piemērs, kas uzņemas ētiskas problēmas, pārvēršot to par pētniecības projektu un pēc tam panākot progresu. Šis ir modelis, kuru, manuprāt, mēs arvien vairāk redzēsim citās sociālās pētniecības jomās.

Tā kā pētnieku spēki, bieži vien sadarbojoties ar uzņēmumiem un valdībām, turpina pieaugt, kļūs arvien grūtāk izvairīties no sarežģītiem ētikas jautājumiem. Mana pieredze liecina, ka daudzi sociālo zinātņu un datu zinātnieki uzskata, ka šie ētiskie jautājumi ir kā purvs, no kuriem jāizvairās. Bet es domāju, ka izvairīšanās no stratēģijas kļūs aizvien nepieņemama. Mēs kā sabiedrība varam risināt šīs problēmas, ja mēs uzlēksim un risināsim tās ar radošumu un piepūli, ko mēs pielietojam citās pētniecības problēmās.